2020. gads radīja neparedzētus pavērsienus migrācijas un patvēruma jomās. COVID-19 pandēmija ietekmēja migrantu, patvēruma meklētāju un atgriezušos patvēruma meklētāju skaitu, kā arī darbojās kā katalizators jaunu digitālo risinājumu izstrādē patvēruma un migrācijas jautājumu pārvaldībā. Šie jaunie sarežģījumi radās papildus pastāvīgajiem izaicinājumiem, piemēram, vajadzībai nepārtraukti uzlabot migrācijas pārvaldības sistēmas un nodrošināt bēgļu aizsardzību. Eiropas Migrācijas tīkla (EMT) publicētajā gada ziņojumā par migrāciju un patvēruma jautājumiem sniegts pārskats par galvenajiem notikumiem ES dalībvalstīs un Norvēģijā 2020. gadā.
Ar COVID-19 saistītie ceļošanas ierobežojumi 2020. gadā ievērojami samazināja to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri ieceļo ES kā likumīgi migranti vai patvēruma meklētāji, kā arī to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri ES pamet atgriešanās procedūru ietvaros. Sākotnējie dati liecina, ka 2020. gadā izsniegto vīzu un uzturēšanās atļauju skaits dažās dalībvalstīs samazinājās par gandrīz 50% un patvēruma pieteikumu skaits samazinājās par 32,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Elektroniskajām sistēmām un digitālajiem instrumentiem bija būtiska loma migrācijas un patvēruma sistēmu darbības saglabāšanā, ņemot vērā ierobežoto piekļuvi birojiem un fiziskās distancēšanas pasākumus. Dalībvalstis, kurām sākotnēji nebija šādu pakalpojumu, ātri ieviesa pasta, tiešsaistes vai citus elektroniskos pakalpojumus vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikšanai un atjaunošanai. Tika ieviesti arī pasākumi, lai aizsargātu migrantu un patvēruma meklētāju veselību un novērstu viņu nonākšanu riskantās situācijās. Dažu Dalībvalstu galvenā prioritāte bija veicināt neaizvietojamo darba ņēmēju uzņemšanu.
Līdztekus ar COVID-19 saistītajām norisēm, ES un valstu līmenī kopīga tēma bija migrācijas pārvaldības lietderības un efektivitātes uzabošana. Eiropas Komisijas jaunajā migrācijas un patvēruma paktā ir izklāstīta visaptveroša pieeja migrācijas, patvēruma, integrācijas un robežu pārvaldības jomās. Tajā arī uzsvērts, cik nozīmīgi ir labāki procesi un sistēmas, kā arī cik svarīga ir pastiprināta koordinācija. Dalībvalstis noteica arī jaunus stratēģiskos virzienus un prioritātes, pievēršoties, piemēram, jaunu talantu piesaistīšanai un darba tirgus integrācijai. Tika izveidoti jauni sadarbības veidi ar trešām valstīm gan ES, gan valstu līmenī, ne tikai nelikumīgas migrācijas novēršanai, bet arī kvalificētas migrācijas jomā.[1]
2020. gadā patvēruma meklētāju un bēgļu aizsardzības, tostarp nepilngadīgo un citu neaizsargātu grupu aizsardzības jomā joprojām notika politiku izstrāde gan ES, gan valstu līmenī. Traģiskais ugunsgrēks Morijas nometnē Lesbā, Grieķijā 2020. gada septembrī pievērsa uzmanību patvēruma meklētāju uzņemšanai, turklāt vairākas dalībvalstis reaģēja ar pārvietošanas solījumiem.
[1] EMT 2020. gadā uzsāka sadarbību ar trešām valstīm, proti, Gruziju un Moldovu, kas 2021. gada martā oficiāli pievienojās EMT kā novērotājvalstis. Lai iegūtu sīkāku informāciju, lūdzu, apmeklējiet EMT tīmekļa vietni: https://ec.europa.eu/home-affairs/content/georgia-joins-european-migration-network_en un https://ec.europa.eu/home-affairs/content/republic-moldova-joins-european-migration-network_en